13769494_1577492649218293_927325971253596438_nJau pagājušajā gadā OSK Sēlijas mežs ieplānoja braucienu uz Norvēģiju. Visu gadu gatavojāmies braucienam, jaunieši apmeklēja treniņus un pelnīja bonusus brauciena atlaidēm,  līdz beidzot 11.jūlijā ar autobusu devāmies ceļā. Pirmās divas dienas pavadot ceļā, nokļuvām pirmo divu sacensību dienu norises vietā. Starta vieta bija tramplīna pakājē un turp nokļuvām ar autobusu pa līkumainu ceļu un nepārtraukti braucot pret kalnu.  Veiksmīgi orientējušies, un daži ar cerībām uz medaļām, devāmies uz nākošo divu dienu norises vietu, apmēram, 200 km attālumā, pa ceļam gan nobraucot kādus 800 km. Šoreiz gan uz sacensību centru abas dienas bija jāiet kājām pret kalnu,  apmēram, 1,5 km. Lai nokļūtu tieši uz starta vietu, nācās rāpties pat pa klinti, kurā drošībai bija iesieta pat virve. Neērtības vēl piedevām sagādāja pārsvarā lietainais laiks, tāpēc visi bija ļoti priecīgi par to, ka viens no organizatoriem uzaicināja pārnakšņot viņa mājā. Pārsteidza, ka kalnos var būt tik purvains apvidus. Sacensības beidzās ar to, ka uz goda pjedestāla un pat uz augstākā pakāpiena kāpa Laura Nikola Pinne un Renārs Lucijanovs. Pēc sacensībām devāmies apskatīt Norvēģiju pa ceļiem ar nesaskaitāmiem kalnu tuneļiem. Ar kuģi izbraucām pa Gerangera fjordu, devāmies pārgājienos. Baudījām  pilnīgu vispārēju klusumu naktīs un troksni, kuru radīja  vienīgi kalnu upju stindzinošā un kristāltīrā ūdens šalkas un, protams, iespaidīgie ūdenskritumi kalnos. Mūs nespēja sarūgtināt pat tas, ka autobuss kādu laiku niķojās, jo  neizturēja kalnu serpentīnu pārslodzi.

Izbaudījuši Norvēģijas skaistos dabas skatus ar kalniem, ielejām, fjordiem, klintīm un, protams, ūdenskritumiem, cauri Zviedrijai devāmies izpriecāties uz atrakciju parku Somijas pilsētā Tamperē, kur veselu dienu pavadījām lidinoties gaisā. Un tad jau vien atlika kā doties mājup.

Divu Aivaru kopdarbs

Komentēt