Svece1-664x441Nevar pazust tas, ko mīli,
Nezūd darbs, kas krietni veikts,
Arī tad, ja mūža gājums
Šķiet pārāk negaidīti beigts…

No Latvijas orientieristu saimes šķīries viens no mūsu orientēšanās kluba biedriem – vecmeistariem – Gunārs Jānis Mīkulis, kura devums neizdzēšami paliks Latvijas, Līvānu un OSK ,,Sēlijas mežs’’ sporta vēsturē
Sportot Gunārs Jānis Mīkulis sācis pamatskolas laikā, kas iekrita trūcīgajos pēckara gados. Gunārs aktīvi spēlēja volejbolu un futbolu, skrēja un lēca, apguva šahu un dambreti. Pamatskolā ieliktos sportiskos pamatus tālāk stiprinājis Ekonomikas tehnikumā un ar labiem panākumiem startējis republikas mēroga sacensībās. Armijas laiku aizvadījis Odesā, kur armijas sporta klubā (ASK) lielākoties nodarbojies ar soļošanu un skriešanu. Pēc dienesta palicis Odesā un turpinājis trenēties soļošanā. Un tā 17 gadus – līdz kapteiņa pakāpei un sporta meistaram soļošanā. 1971. gada Tautu spartakiādē nosoļojis 20 km un 50 km. Astoņdesmitajos gados atgriezies Latvijā, Līvānos un sācis strādāt māju būves kombinātā par galveno grāmatvedi, kur apguvis prasmi strādāt ar datoru. Vēlāk sācis strādāt par zvērināta revidenta palīgu. Arī šajā laikā ar sportu joprojām bijis uz “tu” – nodarbojies ar soļošanu, skriešanu, orientējies apvidū un ziemā uz slēpēm, spēlējis dambreti, šahu, palīdzējis veidot novada komandas Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības (LSVS) sporta spēlēm, veidojis soļotāju komandas starptautiskiem startiem – Eiropas un pasaules čempionātiem. Gunārs vienmēr ir bijis motivēts sasniegt augstu rezultātu un nokļūt uz goda pjedestāla. Visi starti rūpīgi piefiksēti burtnīcā – katru gadu teju pussimts startu. Šādi dzīvojot, viņam nekad nav bijis garlaicīgi un bēdīgi. Gunārs bieži tikās ar skolu jaunatni, stāstīja par savu dzīves pieredzi – vairāk kā septiņdesmit gadiem sportā – un pamācīja jaunos, ka nedrīkst iegulēties pie televizora, ar mīkstām čībām kājās, vai spēlēt spēlītes pie datora, bet vajag iet un sportot. Pierādīt sevi. Dzīvot pilnvērtīgi un interesanti. Gunārs savā dzīvē ir izcīnījis Pasaules un Eiropas senioru vieglatlētikas čempionātu dažāda kaluma medaļas, bijis daudzkārtējs LSVS sporta spēļu uzvarētājs soļošanā, Latvijas čempions orientēšanās sacensībās. Viņa medaļu krātuvē ir vairāk nekā viens tūkstotis medaļu. Savā dzīves laikā ir saņēmis Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” īpašo apbalvojumu – Lāčplēša goda zīmi, Līvānu novada domes Atzinības rakstus, nominēts novada Gada sportista titulam, saņēmis LSVS apbalvojumus par sportiskajiem sasniegumiem un nesavtīgu darbu, popularizējot aktīvu dzīvesveidu.
Gunārs savas dzīves laikā bijis kā ģimenes, tā arī sabiedrību mīlošs cilvēks – gādīgs vīrs sievai Broņai, tēvs diviem dēliem un vectētiņš mazbērniem, vienmēr atvērts, nesavtīgi rūpējies par sporta veterānu sasniegumu atzīšanu, aizrautīgs sportists, kompānijas dvēsele, dzīvespriecīgs, enerģisks un saticīgs komandas biedrs.

DZIĻĀ CIEŅĀ AIZGĀJĒJAM UN VISDZIĻĀKĀ LĪDZJŪTĪBA GUNĀRA JĀŅA MĪKUĻA TUVINIEKIEM.

Atvadīšanās no Gunāra Jāņa Mīkuļa notiks 7. aprīlī plkst. 11.30 Līvānu Draudzes kapos.

Komentēt