rogainings

18. un 19. augustā Rāznas Nacionālajā parkā notika 15. Pasaules čempionāts rogainingā!
Nezinātājiem informācija – tas ir izturības, prāta, gribasspēka pārbaudījums 24 stundu garumā. Trīs stundas pirms starta komandām izsniedz kartes, kurās ir 100 kontrolpunkti ar dažādu vērtību, un te ir pirmais pārbaudījums –savu iespēju robežās saplānot optimālāko maršrutu. Tas nav viegli, jo apvidus katrviet atšķiras un bieži tas, ko iedomājies, ne tuvu tāds arī ir distancē. Komandā 2 vai 3 cilvēki, un atkarībā no sastāva komandas iedalās grupās.
OSK Sēlijas Mežs tika pārstāvēts ar 3 komandām un vēl viens biedrs piedalījās zem savas pilsētas karoga.
Labākais sasniegums – 3. vieta jauktajā junioru grupā komandai Save the Fluffy Unicorn (Ieva Ivbule un Aivars Lucijanovs) – 224 punkti.
Labi nostartēja arī vīru veterānu komanda Without Haste (Jurijs Narels un Pēteris Krastiņš) – 244 punkti, kas ļāva ieņemt 30. vietu grupā; savu komandas nosaukumu attaisno – bez steigas ne punktos, bet laikā apdzen Gundegas Jurānes (OSK Sēlijas mežs) pārstāvēto komandu Līvāni, (Varis Peisenieks, Gundega Jurāne, Jānis Turks) kas arī savāca 244 punktus un tas viņiem savā grupā dod 5. vietu.
Aivara Druvenieka un Andra Bērziņa komanda, kas nes Sēlijas mežs vārdu, savā grupā 17. vietā ar 198 punktiem.
Kopumā čempionātā piedalījās gandrīz maksimāli iespējamais (pēc nolikuma) 1000 dalībnieku, kas veidoja 462 komandas no 27 pasaules valstīm! Latviju pārstāvēja 409 dalībnieki, kas lieku reizi pierāda, ka Latvija ir rogaininga lielvalsts! Visu pjedestālu absolūtajā vērtējumā aizņēma Latvijas komandas. Pavisam Latvijā palika 15 medaļas!
Nedaudz par to, kas šīm sacensībām piešķir īpašu garšu:
– Sacensības notika mežonīgā apvidū, kur cilvēki sastopami praktiski tikai viensētās, ļoti daudz latvāņu audžu, kas pārņem ne tikai pļavas, ceļus, bet arī mežu. Nātres likās nieks, kaut to bija arī ļoti daudz un ne mazās. Džungļi! Jā, nebija liānu, bet pietika.
– Kalni! Tiešām kalni – Liepu kalns ir augstākais Latgales kalns un atpaliek no Gaiziņa tikai par 22 metriem. (289,3m). Ja liekas, ka tas tāds nieks, tad ieteiktu pamēģināt tādā uzkāpt naktī pa rietumu nogāzi – tie, kas pamēģināja, bija pārsteigti, par to, cik tas ir grūti. Un tas nebija vienīgais kalns, kurā bija grūti uzkāpt. Tiem kas saprot – augstumlīknes bija ik pēc 10 m! Tiem, kas nesaprot – kartē 3 šauras svītriņas – dabā 30 m uz augšu!
– Zilo ezeru zeme! Ezeru bija tik daudz! Ežezers ar savām 33 salām, Rāznas ezers kartes ziemeļdaļā (mēs distancē gan līdz tam netikām), bet maz bija tādu etapu, kurus nevajadzētu plānot tā, lai apietu kādu ezeru vai ezeriņu, vai kaut pusaizaugušu purveli.
– Sadarbība! Pēc rogaininga noteikumiem sadarbība ir aizliegta! Nē, te nav stāsts par aizlieguma neievērošanu, bet par to, cik izpalīdzīgi viens pret otru izturējās sacensību dalībnieki! Nekas, ka tu esi pretinieks, tas neliedz tev pateikt priekšā, to, ka tur labāk neej, ka būs grūti pārvarēt kādu šķērsli, vai tieši otrādāk – pasaukt: klau, te ir pāreja!
– Organizatoru komanda! Ko te vēl lai saka – rīts, jau 23 stundas apvidū, kas cenšas, bet līdz galam nespēj aizbiedēt dalībniekus, tu ieej finišā un tev aplaudē! Aplaudē ne viens vai daži – visi! Un tev uz lūpām, par spīti tam, ka piekusis un visas maliņas sāp, smaids!

Rezumē: gribu vēl!
Autors: Rogaininga dalībnieks Jurijs Narels

Komentēt